Sabiedrība šobrīd stāv uz sociālās revolūcijas sliekšņa, sakarā ar dziļu tehnoloģiju ietekmi mūsu sabiedrībā. Tehnoloģijas pārveido to, ko mēs dēvējam par sociālo vidi un kā mēs, cilvēki, veidojam saikni ar visi un apkārtējiem. Tāpat kā daudzi sasniegumi visā vēsturē, arī tehnoloģijas uzplaukums ir griezīgs zobens starp pozitīvo un negatīvo ietekmi, turklāt nākošos gados tas būs vēl jūtamāks.

Bet kā gan tehnoloģijas ietekmē sabiedrību? Protams, varam uzsvērt pozitīvo ietekmi, kā esam veicinājuši sazināšanos gan personīgā dzīvē, gan darba vidē. Mēs varam sazināties globāli kviklån, un tas ir daudz vieglāk nekā jebkad agrāk. Mēs esam tuvāk saviem mīļajiem, kuri pat atrodas citās laika joslās.

Tehnoloģija ir veicinājusi vispārējo globalizācijas tendenci, ko mūsu pasaule nebija izjutusi līdz pat Otrajam pasaules karam. Šodien ir daudz vieglāk veikt starptautisko uzņēmējdarbību, nekā tas notika pirms 15 gadiem. Globalizācija veicina globālo izpratni par visas pasaules pilsoņiem jebkurā pasaules malā. Mēs esam kļuvuši informētāki par notikumiem, kas notiek citviet pasaulē. Sociālo mediju pieaugums ar tehnoloģiju inovācijām ir veicinājis ideju izplatīšanu veidu daudz ātrāk nekā agrāk. Ikviens var dalīties savās idejās un paust viedokli savos sociālajos portālos, piemēram, Facebook un Twitter.

Ironiski, ka, it kā apvienojot visus vienā lielā globalizācijas tīmeklī, tomēr esam palikuši daudz noslēgtāki. Pētījumi rāda, ka samazinoties klātienes mijiedarbībai pusaudžu vidū, arvien pasliktinās sociālās prasmes. Pusaudži nemāk, un praktiski, nevēlas iegūt tādas sociālās prasmes, kuras nepieciešamas klātienē esot. Jaunieši ir vairāk lietpratīgi, ja ir jāizmanto jaunākās tehnoloģijas, jo viņi ir uzauguši šādā laikmetā. Taču tajā pašā laikā viņiem trūkst ne-tehnoloģiskās sociālās prasmes, kuras, savukārt, vairāk piedēvējamas vecākiem cilvēkiem, kuri neprot darboties ar tehnoloģijām. Vecāki cilvēki labprāt pieturās pie sava laika tendencēm, parunāties dzīvē un atzīmēt svarīgākos datumus kalendārā nevis apskatīties sociālo tīklu lapās. Aprises, kādi izaugs mūsdienu jaunieši salīdzinājumā ar pagātni, ir neapzinātas. Sabiedrība ir izmainījusies pat pēdējo divdesmit gadu laikā, nerunājot, ka tehnoloģiju laikmets turpina attīstīties.

Mēs runājam par augstajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem veselības jomā, taču – vai tieši dēļ tehnoloģijām nenotiek arī daudz nelaimes? Piemēram, ilgstoša skatīšanās monitoru zilajās gaismās noved pie bezmiega, kas var aizvest līdz daudz dziļākām slimībām. Mēs apdraudam savu redzi, jo acis paliek nogurušas, pēc saspringtas dienas pie datora. Viļņi, kas nāk no mobilajiem telefoniem arī kaitē mūsu veselībai, kas pēc vairākiem gadiem var parādīties gaismā.

Lai gan televīzija varētu būt viena no ierīcēm, kas satuvina ģimenes, kopā pavadot laiku un skatoties filmas, tomēr pastāv uzskats, ka daži indivīdi ietekmējas no televīzijas negatīvā ziņā, ilgstoši skatoties programmas ar negatīvu raksturu (piemēram, krimināla rakstura raidījumus). Nereti televīzijas saturs ap to vien griežas kā vardarbību, seksuālo aktivitāti un dažādām citām lietām, kas neapzināti noved indivīdu no pareizā ceļa. Tā veicina potenciālo vardarbības pieaugumu, seksuāli transmisīvo saslimšanas gadījumu, un pusaudžu grūtniecību mūsu sabiedrībā. Televizora skatīšanās ir pasīva nodarbe, kas var ietekmēt cilvēka veselību. Pēdējos pētījumos atklāts, ka vidējais amerikānis dienā pavada vismaz piecas stundas, lai skatītos televīziju. Tas nozīmē, ka gandrīz ceturtā daļa dienas tiek pavadīta pasīvā darbībā, kas nav labi ne smadzenēm, ne vispārīgai socializācijai, jo cilvēks paliek arvien izolētāks.

Tātad, ko mēs varam secināt par negatīvo tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību – tā mūs izolē. Izolē no apkārtējiem cilvēkiem, gan arī no iekšējām domām attīstīties un pilnveidoties lån uden sikkerhed. Cilvēki izolējas no saviem tuviniekiem, ik dienu sēžot pie televizoriem, spaidot mobilos telefonus un spēlējot spēles planšetēs. Tā vietā aktīva spēlēšanās ar mājdzīvnieku, vai sarunas pie vakariņu galda ar ģimeni būtu daudz labāka alternatīva.